Latīņu receptes, farmakoloģija. Noteikumi, piemēri ar tulkojumu

Lai recepte būtu pēc iespējas skaidrāka ne tikai ārstam, bet arī speciālistam farmakoloģijas jomā, veselības sistēma ir ieviesusi īpašus simbolus latīņu valodā, kas ļauj labāk un ātrāk izprast ārstēšanas gaitu. Šādi grāmatvedības noteikumi ļauj atrast kopīgu valodu starp ārstu un farmaceitu.

Noteikumi recepšu aizpildīšanai

Pats vārds "recepte" cēlies no latīņu vārda recipio, recepte vai receptum, kas tulkojumā nozīmē "ņemt". Šāds dokuments ir rakstiska ārsta iecelšana farmaceitā, kas tiek sastādīts, pamatojoties uz valsts noteikto veidlapu.

Ir svarīgi saprast, ka recepte jāizraksta, pamatojoties uz sastādīšanas pamatnoteikumiem, tikai uz standarta veidlapām. Visi uzdevumi ir ievadīti skaidri un salasāmi, un tajos nedrīkst būt labojumu vai piezīmju. Recepte ir valdības dokuments, par kuru ārstējošais ārsts ir pilnībā juridiski atbildīgs.

Ja recepšu norādījums tika izrakstīts nepareizi, tas tiek atcelts ar speciālu aptiekas zīmogu. "Nederīgs", pēc kura tas tiek reģistrēts piešķirtajā žurnālā par nepareizu vai kļūdainu izrakstītās receptes. Šāda informācija tiek ievadīta slimnīcā, kā arī veselības aizsardzības iestādēs, pēc tam var tikt uzlikts naudas sods vai cits juridisks sods.

Receptē jāiekļauj šādi vārdi latīņu valodā, kas ļaus speciālistam farmakoloģijas jomā labāk izprast rakstisko formu un visas citas terapeitiskā kursa iezīmes:

• Inscriptio. Tas ir nosaukums, kas sastādīts tikai valsts valodā. Šeit jūs varat atrast detalizētu informāciju par ārstniecības iestādi, tostarp tās tālruņa numuru, adresi un valsts zīmogu. Pēc tam tiek ievadīts receptes sagatavošanas datums (daturn). PILNAIS VĀRDS. pacienta (nomen aegroti), viņa vecums (aetas aegroti), kā arī pacienta vārds. ārstējošais ārsts (nomen medici).
• Praescriptio vai recepte. Tas ir oficiālais skripts, kas rakstīts latīņu valodā. Sastāv no ārstējošā ārsta apelācijas farmaceitam (invokācija) un izrakstīto zāļu saraksta, norādot devu, laiku un biežumu (apzīmējums materiatum).
• Abonēšana. Tas ir paraksts, kas izdots tikai latīņu valodā. Būtībā tas satur detalizētus norādījumus par to, kādai zāļu formai jābūt narkotikai.
• Signatūra. Tas no latīņu valodas tiek tulkots kā "apzīmējums", bet vienmēr tiek izpildīts valsts valodā. Šajā rindā ir pamatinformācija par zāļu lietošanu.

Pamatojoties uz atjauninātajiem datiem, kas tika ieviesti 2019. Valsts veselības ministrijai jebkuram ārstam jāzina šādi rādītāji, kas viņam palīdzēs visprecīzāk sastādīt recepti:

• Ārstnieciskā viela. Galvenais ķīmiskais savienojums, kas aizņem lielāko daļu bāzes. Tai jābūt indikatīvai uzticamībai, kā arī jāveic virkne nepieciešamo pētījumu.
• Zāles. Tā ir ķīmiski apstrādāta izejviela. Galvenais šādu izejvielu avots var būt gan minerālu, gan augu, gan sintētiska, dzīvnieku izcelsmes.
• Devas forma. Tā ir zāļu viela, kurai ir visefektīvākā terapeitiskā iedarbība uz konkrētu pacientu.
• Medicīna. Iepriekš minēto metriku vispārīgs termins.

Pašlaik recepšu regulēšana Krievijas Federācijas teritorijā notiek saistībā ar atjaunināto Veselības ministrijas rīkojumu no plkst. 14.01.2019., Kurā teikts par recepšu izrakstīšanas procedūras efektīvu apstiprināšanu, kā arī par pareizu veidlapu sagatavošanu, uzglabāšanu un vispārīgo grāmatvedība.

Noteikumi receptes latīņu daļas noformēšanai

Latīņu receptes (kuru farmakoloģija tiek ņemta vērā ar vislielāko rūpību) sākas ar vārdu Recipe un beidzas ar Signa. Pēc tam tiek norādīta galvenā zāļu lietošanas metode, kuras pašā sākumā ir resnās zarnas - krievu valodā. Tas arī norāda devu, lietošanas biežumu, kā arī terapeitiskā kursa laiku un ilgumu.

Īpaši svarīgi, lai receptē nebūtu gramatisku vai pareizrakstības kļūdu. Pretējā gadījumā tas kļūst nederīgs, kas aizliedz izlaist jebkādus medicīnas produktus.

Receptes latīņu valodā (farmakoloģiju var attiecināt uz dažāda veida zālēm) tiek sastādītas, pamatojoties uz dizaina pamatnoteikumiem. Atkarībā no disciplīnas, slimnīcas veida, klasifikācijas un mācību metodēm recepti var izrakstīt dažādās formās.

Jebkurā gadījumā latīņu daļu raksturo ārsta vizītes sākums pie farmācijas nodaļas speciālista:

• Recepte (ņem). Pēc šī vārda sākas būtisko zāļu vai citu augu piedevu saraksts, kas ir norādītas tikai ar lielo burtu. Katrs rīks ir uzrakstīts atsevišķā rindā. Tūlīt zem lauka Recepte jums jāatstāj tukšs lauks, kas kalpos kā norāde par zāļu cenu. Gadījumā, ja zāļu nosaukums neietilpst vienā rindā, tas tiek pārnests uz nākamo - atstājot nelielu atstarpi no vārda. Tādā veidā teksts tiek izlīdzināts pa kreisi, nepieskaroties kolonnai zem receptes.
• Aiz vārda Recepte var sekot ne tikai zāļu nosaukums, bet arī lietošanas veidi, kuru nosaukumi tiek lietoti tikai ģenitīvā un vienskaitlī. Šajā gadījumā ir vērts pievērst īpašu uzmanību tam, ka dažreiz zāļu formas var izmantot daudzskaitlī vai vecāku gadījumā, kā to norāda dažas ierakstu iezīmes.
• Narkotiku nosaukumi ir norādīti tikai aiz vārda Recepte, tāpēc jums jāpievērš īpaša uzmanība tam, lai zāļu nosaukumos nebūtu kļūdu. Šāda nianse var izraisīt vairāk zāļu izrakstīšanu vai farmaceita pārpratumu.
• Pēc paša nosaukuma ārstam jānorāda precīza tā summa. Jāatzīmē, ka zāļu devas tiek reģistrētas tikai decimālā sistēmā. Ja recepte ir sagatavota šķidrām vielām, tas ir norādīts pilienos, mililitros vai gramos.
• Ir svarīgi, lai netiktu norādīts pats gramu apzīmējums, tā vietā SI sistēmā tiek lietota decimāldaļa un latīņu apzīmējums. Ja gramā nav daļiņu, jāraksta "0". Pilienu skaits ir uzrakstīts ar romiešu cipariem. Ja pilieni ir norādīti vienskaitlī, raksta guttam I un, piemēram, 5 pilienus, guttas V. Arī dažas antibiotikas var uzrakstīt darbību vienību (AU) veidā.

Dažos gadījumos ārsts var nenorādīt devu, lai farmaceits pats izvēlētos vielas formu. Šajā gadījumā ir nepieciešams pierakstīt frāzi quantum satis, kas tulkojumā nozīmē "tik daudz, cik nepieciešams".

Ja ir vairākas zāles un tās sakrīt vienā un tajā pašā daudzumā, deva jānorāda tikai pēc uzvārda. Šajā gadījumā vārds ana (vienādi vai vienādi) tiek ievietots pirms devas digitālā apzīmējuma.

Īpaša uzmanība jāpievērš faktam, ka visas receptes daļas jāizpilda tikai salasāmā veidā, izvairoties no kļūdām un neprecizitātēm. Tajā pašā laikā izrakstu latīņu valodā raksturo gan starptautisko, gan komerciālo zāļu nosaukumu lietošana. Ārstēšanas ilgums receptē nav norādīts

Soli pa solim instrukcijas parauga sastādīšanai

Receptes latīņu valodā (kuras farmakoloģijai pēc iespējas precīzāk un visaptverošāk jāapraksta visas zāļu pazīmes), kā minēts iepriekš, sākas ar vārdu Recipe (ņemt). Medicīnas praksē bieži tiek izmantots saīsinājums "Rp:", lai vienkāršotu zāļu izrakstīšanas procesu.

Šis piemērs ir aprakstīts, pamatojoties uz zāļu Paroxetine recepti ar tāda paša nosaukuma aktīvo sastāvdaļu - Paroxetinum. Šāds paraugs ļaus jums labāk saprast, kā tieši recepte jāizraksta.

Latīņu apzīmējums	Apraksts, nianses, ieteikumi
Pr:	Norāda, ka farmaceits veic pasākumus, lai izsniegtu izrakstītās zāles.
Pr: Tab.	Šajā gadījumā ir norādīta izrakstīto zāļu zāļu forma, sākot ar lielo burtu. Šeit zāles ir aprakstītas vienskaitlī, latīņu valodā. Lai saīsinātu ierakstīšanas laiku, tiek izmantots saīsinājums Tab. ar pilnu latīņu vārdu Tabulettas.
Pr: Tab. "Paroksetīns"	Šeit ir norādīts lietoto zāļu nosaukums, kas atbilst tikai lielajam burtam un latīņu valodā. Ir arī jāievēro vienskaitlis un ģenitīvs gadījums. Ja ir vairākas sastāvdaļas vai veidlapas, tās tiek uzskaitītas jaunā rindā. Paroksetīna gadījumā nosaukums tiek likts pēdiņās, jo tas ir zāļu komerciālais nosaukums.
Pr: Tab. "Paroksetīns" 0,04	Šeit ir norādīta zāļu deva. Ja produkts tiek ražots tikai vienā formā, to var nenorādīt. Ja ir detalizēta recepte, ir jāievada visas pieejamās kompozīcijas.
Pr: Tab. “Paroksetīns” 0,04 D.t.d. N 25	Pēc tam farmaceitam ir jāsniedz izpratne par to, cik daudz zāļu vajadzētu parakstīt. Lai to izdarītu, ārstam jāievada izteiciens latīņu valodā "Da tales dose numero", kas no krievu valodas tiek tulkots kā "noteiktas summas izsniegšana", pēc kura tiek likts skaitlis. Šajā gadījumā ārstam nepieciešamas 25 Paroxetine tabletes.
Pr: Tab. “Paroksetīns” 0,04 D.t.d. N 25 cilnē	Nākamais apzīmējums receptes rindā ir izlaišanas veidlapas norāde. Neskatoties uz to, ka tas tika norādīts pašā sākumā, medicīnas praksē tiek ņemts vērā receptes apstiprinājums beigās. Ja iespējams, var izmantot cita veida "vāciņos" vai "šķīdumus", ja pirmais pieņem piegādi kapsulās, bet otrais - kā šķīdumu.
Pr: Tab. “Paroksetīns” 0,04 D.t.d. N 25 cilnē S. Lieto iekšķīgi 2 tabletes 3 reizes dienā.	Pēdējais veidlapas apzīmējums "S" ir tulkots no latīņu vārda Signa kā "izraudzīties". Šajā gadījumā ārsts norāda, cik daudz un ar kādu metodi zāles jālieto. Šis lauks ir aizpildīts tikai krievu valodā.

Ņemot vērā, ka medicīnas praksē ir ļoti dažādas zāļu formas, jums tas jāapzinās kā pareizi pagatavot recepti suspensiju, tinktūru, ziedes un citu šķirņu gadījumā:

• Cepures. Kapsulas.
• Aer. Aerosoli.
• Supp. Svecītes.
• Buljoni.
• Extr. Augu ekstrakti.
• Pulveris.
• Sīrups.
• Mikstūra
• Šķīdums vai ampulas.
• Infūzijas zāles. Tinktūras.
• Ziedes.
• Dražeja.
• Zāle.
• Šķidra bāze.
• Ielīmēt.

Gadījumā, ja zāles jāizlaiž vairākas reizes, ārsts izmanto apzīmējumu Repetaur, kas tulkojumā nozīmē “atkārtot vēlreiz”. Šī frāze tiek lietota receptes veidlapas augšpusē.

Ja nepieciešama steidzama vai tūlītēja zāļu izdalīšana, ārstam veidlapas augšpusē jānorāda frāze "cito", kas tulkojumā nozīmē "steidzama".

Ieteikumi

Lai pareizi sastādītu receptes un izvairītos no rupjām kļūdām, jums jāzina par populārāko zāļu formu pamatjēdzieniem un klasifikāciju. Jums vajadzētu arī saprast, kādi ir recepšu veidlapu un recepšu noformēšanas principi.

Turklāt ir īpaši svarīgi atcerēties vispārpieņemtos saīsinājumus, kas visbiežāk tiek izmantoti lielākajā daļā recepšu virzienu. Jums vajadzētu arī spēt analizēt un atšķirt noteiktus stumbra, oficiālo un recepšu recepšu jēdzienus.

Īpaši svarīgi ir nošķirt mīkstās un cietās atbrīvošanās formas, lai zinātu par to, kas ir noteikts vielu, kā arī spētu atpazīt zāļu formas gadījumā, ja tiek izrakstīti ūdens šķīdumi, injekcijas vai emulsijas. Ir nepieciešams pareizi un skaidri pamatot savu izvēli vienā vai otrā formā.

Pieredzējušam ārstam jāspēj pareizi aprēķināt atsevišķu zāļu devu un jāspēj izrakstīt, analizēt cietas, mīkstas vai šķidras formas.

Visnopietnākā un izplatītākā kļūda ir gadījums, kad ārstējošais ārsts ievērojami pārsniedz pieļaujamo zāļu daudzumu, lai izvadītu, izmantojot vienu recepšu veidlapu. Lai no tā izvairītos, nepieciešams precīzi norādīt ne tikai vielas daudzumu, bet arī piezīmi par atkārtotu vai vienreizēju receptes lietošanu.

Ja terapeitiskajam kursam ir raksturīgas noteiktas uzņemšanas iezīmes, ieskaitot narkotisko vielu izdalīšanos vai psihotropās zāles, ārstam ir jāievieto zīmogs un jāievada formā tāda frāze kā "Īpašiem mērķiem". Tas pats noteikums attiecas uz recepšu derīguma termiņu, kas ilgāks par 2 mēnešiem.

Izrakstot zāles, ir stingri aizliegts pārsniegt norādīto II un III grupas zāļu skaitu, uz kurām attiecas kvantitatīva vai saturiska uzskaite. Šo noteikumu var pārkāpt tikai ārkārtas vai steidzamos gadījumos.

Rakstot receptes latīņu valodā farmakoloģijā, nav atļauti dažādi saīsinājumi, kas neietilpst oficiāli pieņemtajā sarakstā. Šī kļūda ir raksturīga nepieredzējušiem ārstiem, kuri var saīsināt zāļu vai atsevišķu vielu nosaukumus. Zāļu nosaukumi ir uzrakstīti pilnībā, latīņu valodā, un tikai veidi un formas ir saīsināti.

Nepareizi izrakstīta recepte latīņu valodā var izraisīt vairākas neatbilstības starp ārstu un speciālistu farmakoloģijas jomā, kurš izraksta noteiktus medikamentus. Turklāt šāda nianse var ievērojami kaitēt pacientam, kas izraisīs dažādus veselības pasliktinājumus un komplikācijas.

Video par recepšu gatavošanu latīņu valodā

Receptes latīņu valodā: